Daudziem tā gadās, ka vairs nevar ne saliekties, ne atliekties. Paliec kā pusatvērts kabatas nazis.
Konsultē Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas un Klīnikas Ortomed traumatologs ortopēds, mugurkaula ķirurgs KALVIS BRIUKS.
Cilvēki šādās reizēs parasti saka: iemetās krika… Bet mediķi tādu terminu nelieto, pareizi būtu sacīt – pēkšņas vai akūtas muguras sāpes.
Ko tas nozīmē? Iemesli muguras sāpēm ir dažādi, un arī vietas, kur sāp, atšķiras. Mugurkauls ir sarežģīta organisma daļa – tas sastāv no skriemeļiem, amortizatoriem jeb starpskriemeļu diskiem, kā arī locītavām, kas nodrošina mugurkaula kustīgumu, saites un nervu struktūras. Kakla un krūšu daļā tās ir muguras smadzenes, bet jostas daļā – nervu saknītes. Krika, pēkšņas sāpes, var būt lokalizētas visa mugurkaula garumā – kakla, krūšu vai jostas daļā. Taču visbiežāk cieš tieši lejasdaļa.
Labā ziņa ir tā, ka šīs sāpes sākotnēji ir īslaicīgas. No dažām minūtēm vai stundām līdz dažām dienām.
Aktuālākie kaitējumi
Pirmajā vietā ir dažādas pārslodzes – nepareizas smagumu celšanas, nešanas, vilkšanas, rakšana, neveiklas kustības, arī strauja atliekšanās vai neveikla pagriešanās, citrieiz atliek tikai noškaudīties. Retāk pēc slodzes muguras sāpēm iemesls ir muskuļu šķiedru sastiepumus vai muguras “apsaldēšana” plīsumus , biežākais iemesls tomēr ir starpskriemeļu diska bojājums: plaisiņas- neliels diska izvelvējums, ko sauc par protrūziju, vai nopietnākus bojājumus kā diska trūce. Otra galējība ir mazkustīgums – mugurai nepatīk ilgstoša sēdēšana, ilga stāvēšana, atrašanās neveiklā pozā. Vēl ir citi nelabvēlīgie faktori – liekais svars, smēķēšana, nesabalansēts uzturs .
Smags darbs ne vienmēr būs sliktākais mugurai. Viss ir atkarīgs no vairāku faktoru kopuma – cik pareiza stāja, cik stipri un koordinēti muskuļi, cik regulāri cilvēks strādā, kāds ir uzturs.
Ko darīt?
Ja sāpes mugurā iemetas pēkšņi, jāizslēdz faktors, kas tās izraisījis. Proti, jābūt saudzīgam kustībās, bet nevajag tāpēc arī uzreiz gulties gultā. Ja var pakustēties, tik arī jākustas. Ja sāpes ir ļoti asas, vienu vai divas dienas var pagulēt, bet labāk ir kustēties, darīt ikdienas darbus, bet bez pārslodzes. Organisms ir gudrāks par visiem ārstiem kopā un pats pasaka priekšā kā uzvesties: kas pastiprina sāpes-to nedariet! Visbiežāk sāpes pastiprina locīšanās uz priekšu un sēdēšana.
Ne velti šīs nespecifiskās muguras sāpes dēvē arī par pašlimitējošām sāpēm, kas nozīmē, ka pēc pāris dienām tās ļoti bieži mazinās vai pāriet. Bet, ja sāpes ir ļoti stipras, jālieto nespecifiskie nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi. Mūsdienās izvēle ir plaša, bet jāskatās, kuras zāles katram labāk palīdz. Vienmēr jāņem vērā medikamentu panesamība. Piemēram, ja ir gremošanas trakta problēmas, jāpiemeklē preparāti, kas mazāk kairina kuņģi un zarnas. Tiem gan var būt atkal citas blaknes, piemēram, kaitēt sirds un asinsvadu sistēmai vai aknām.
Ja arī tad sāpes nepāriet un nemazinās nedēļas laikā, bet ir pat tendence pieaugt vai pievienojas sāpes arī rokā vai kājā, tad gan jādodas pie ārsta.
Akūtā palīdzība
Cilvēki bieži vien iedomājas, ka viņiem vislabāk palīdzēs blokādes, kad ar injekcijām ilgas darbības glikokortikoīdus un lokālo anestētiķi ievada sāpju vietā. Blokādes ir populāras, bet jāņem vērā, ka tās ir nopietnāka terapija ar iespējamiem sarežģījumiem un blakusefektiem . Tāpēc arī blokāde nav pirmās palīdzības metode akūtu, nespecifisku muguras sāpju gadījumā. Parasti sāpes var efektīvi mazināt, pareizi kombinējot dažādu grupu zāles tablešu un muskuļu injekciju veidā. Blokāde nereti ir starpposms starp uzsākto medikamentozo terapiju un ķirurģisku iejaukšanos. Lai veiktu to krikas gadījumā, vajadzīgi papildu izmeklējumi.
Tiesa, blokādes labi palīdz atvieglot sāpes – vai nu sāpīgajā vietā ievada zāles, vai nobloķē nervu, kurš pievada sāpes konkrētai vietai. Efekts ir tūlītējs, turklāt labums vēl tāds, ka zāles ievada mērķtiecīgi, tieši tur, kur sāp, neapgrūtinot ar tām pārējo organismu. Problēma šajā metodē ir saprast, no kurienes tieši nāk sāpes, un to dažkārt ir ļoti grūti noteikt. Lai tehniski pareizi izdarītu injekciju jeb blokādi, parasti izmanto rentgenu vai ultrasonogrāfu. Jāņem vērā, ka blokādēm ir arī savi riski, kā viens no nepatīkamākiem riskiem ir baktēriju radīts iekaisums injekcijas vietā vai pat visā organismā . Risks nav liels un tomēr ar to jārēķinās taisot blokādi..
Ja sāpes no zālēm samazinās un pāriet, panikai nav pamata, bet, ja atkārtojas vai nepāriet, ir vērts izmeklēties. Vajadzīgs rentgens vai datortomogrāfija, vai vēl labāk magnētiskā rezonanse. Ja izrādās, ka nav nekas nopietns, pietiek sevi uzturēt formā un vingrot.
Kāpēc diski bojājas jauniem cilvēkiem
Viens no galvenajiem iemesliem – ģenētiskais faktors. Cilvēks no saviem vecākiem manto mazāk izturīgus starpskriemeļu diskus – to apvalki ir mazāk noturīgi pret slodzi. Šādi diski arī pie normālas slodzes daudz ātrāk izdils vai plīsīs.
Otrs iemesls ir neveselīgs dzīvesveids – smēķēšana, modificēta pārtika, stress –, tas viss tieši vai netieši bojā saistaudus un arī starpskriemeļu diskus.
Trešais būtiskais iemesls ir stājas traucējumi, kad atsevišķas mugurkaula daļas un diski pat pie normālas noslodzes tiek pārslogoti, jo slodze sadalās nevienmērīgi. Proti, ir kāds pārslodzes punkts, kurš netiek neitralizēts ar muguras dziļajiem muskuļiem. Šādos gadījumos, palielinot fizisku slodzi, proporcionāli pieaug arī pārslodze uz konkrēto disku, un tas ātrāk izdilst vai saplaisā. Te ieguvēji būs tie, kas neaizrausies ar pārāk lielu fizisko aktivitāti.
Ceturtais būtiskais faktors ir sēdošs dzīvesveids. Sēžot pēdējie jostas starpskriemeļu diski saņem daudz lielāku slodzi nekā staigājot. Jo ilgāk cilvēks sēž, jo mazāk muguras stabilizējošie muskuļi piedalās diska atslodzē – tāpēc ilgāk par 30–40 minūtēm no vietas nav ieteicams sēdēt. Vajag izkustēties!
Kas notiek tālāk? Starpskriemeļu diska plīsums var īpaši nesāpēt un netraucēt, jo tajā praktiski nav nervu šķiedru Ja saplīsis disks (trūce) nepieskaras muguras smadzenēm vai muguras nervam, tas stipras sāpes parasti nerada. Ir gadījumi, kad disks var sāpēt – ne pašas trūces dēļ, bet tāpēc, ka zaudējis savu funkciju. Diska funkcija ir divējāda: tas darbojas gan kā amortizators starp skriemeļiem, gan kā līme, kas salīmē skriemeļus kopā, lai tie nebūtu pārāk kustīgi cits pret citu. Ja disks ir bojāts, parādās pārāk liels kustīgums, un arī tas var radīt sāpes mugurā pēc slodzes.
Šo vajag izdzēst!!!!!!(Vēl var būt tā, ka diska trūce izveidojas nevis uz mugurkaula kanāla pusi, kur pastāv risks pieskarties nervam un saspiest to, bet – uz vēdera pusi. Taču par šo pēdējo variantu cilvēks var tiešām neuzzināt, ja nekas nesāp).!!!
Tātad, ja trūce netraucē, var dzīvot mierīgs tālāk. Taču – ņemot vērā zināmu slodzes režīmu. Ja zini, ka problēma ir, nevajag radīt varoņdarbus un celt un nest smagumus! Disks mugurā nav viens, ir vēl citi, un ar tiem arī var kas nelāgs notikt.
Kad starpskriemeļu diska trūces jāoperē?
Katru pacientu vajag izvērtēt individuāli. Ja trūce liela un muguras nervs izteikti saspiests un sāpes izstaro uz kāju vai roku, bieži vien labāk ir operēt uzreiz, nevis ilgstoši ārstēt ar medikamentiem, tā bojājot kuņģa un zarnu traktu, aknas un nieres. Mūsdienās vēl arvien pastāv mīts, ka muguru operēt – “nu tas ir pēdējais”. Mugurkaula ķirurģija pēdējo 10 gadu laikā ir strauji mainījusies- kļuvusi maz traumatiska un vieglāk panesama pacientam, kā arī ir mugurkaula ķirurģijā pielietojamie implanti un metodes ir daudz saudzīgākas un kvalitatīvākas nekā pirms tam. Tāpēc tagad ar mugurkaula ķirurģisku ārstēšanu var daudzreiz efektīvāk uzlabot dzīves kvalitāti nekā bez tās. Taču ķirurģijas veiksmīgam iznākuma ir viens svarīgs faktors- ķirurgs ar pietiekamu pieredzi šajā jomā.
Taču daudzos gadījumos muguras sāpes un diska problēmas izdodas izārstēt vai pareizāk sakot “apārstēt” bez ķirurģiskām metodēm.
Atsevišķi!!!
Vai stiepšanās vingrojumi der mugurai?
Staipīšanās, stiepšanās ir laba, bet tas nav vienīgais vajadzīgais darbs muguras labā. Varētu pat sacīt, ka tas nav mērķis – izstiept muguru! Vērtīgāk ir muguru nostiprināt, jo muguras dziļā muskulatūra ir tā, kas palīdz noturēt mugurkaulu. Un, jo lielāka problēma mugurā, jo labāk, ja muskuļi, kas palīdz muguru noturēt, ir spēcīgāki.
Atsevišķi
Ja krika iemetusies, sēžot dīvānā
Tas nozīmē, ka muskuļi, kuriem mugura būtu jānotur, ir vāji. Muskuļu savilkums parasti ir reakcija uz kaut ko, šajā gadījumā tā ir skriemeļu nestabilitāte, un uz šo faktoru mugura reaģē ar sāpēm.
RĀMĪTĪ:
Bīstami simptomi – ātri pie ārsta!
• Ja muguras sāpes kombinējas ar tirpšanu rokās vai kājās.
• Ja muguras sāpes kombinējas ar vājumu rokās vai kājās.
• Ja ir sāpes mugurā un augsta temperatūra.
• Ja muguras sāpes kombinējas ar vēdera izejas un urinācijas traucējumiem.
• Ja sāpes nemazinās nedēļas laikā arī pēc pretsāpju zāļu lietošanas un turpina pieņemties spēkā.
RĀMĪ:
Kā palīdzēt savai mugurai
• Akūtu sāpju laikā muguru nedrīkst ne masēt, ne sildīt, ne arī vingrot – jāievēro vienkārši miera režīms.
• Kad sāpes pāriet, drīkst un VAJAG darīt mugurai labu: vingrot, staigāt, mazāk sēdēt, dzīvot veselīgi un kustīgi.
• Muguras jostas daļu notur un stabilizē trīs muskuļu grupas: vēderpreses muskulatūra, muguras dziļie muskuļi un gluteālie (dibena) muskuļi. Tie visi jātur formā, tad būs labi.
• Svarīgāk ir profilakse, nevis pēc tam cīnīties ar sekām. Ievērot mērenību strādājot savos dārzos un lauku īpašumos, Sevišķi tas svarīgi tagad pavasarī , kad pēc mazkustīgā ziemas perioda ar acīm gribas visus darbus paveikt vienā brīvdienā.
