Arrow Right
Visas ziņas

Modernā cilvēka īsziņu kakls

Esam tik ļoti iegrimuši datoru ekrānos, viedtālruņos un citās ierīcēs, ka šiem jaunajiem paradumiem sācis pielāgoties arī ķermenis. Ļoti labi to var redzēt kakla pozīcijā. Uz priekšu izstieptais un uz leju noliektais kakls no malas atgādina tādu kā zoss kaklu. Pasaulē tas jau ieguvis apzīmējumu – īsziņu kakls (text neck). Bet …tādu kaklu nevienam negribas. Kā rīkoties? Traumatologs ortopēds, mugurkaula ķirurgs Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Mugurkaula un locītavu ķirurģijas centrā. Un klīnikā ”OrtoMed” Mūsdienu cilvēkam liela dienas daļa paiet, hipnotizējot datora ekrānu. Ar saspringtiem pleciem, piemiegtām acīm un teju neizbēgamā draudziņa stresa pavadībā. Pauzēs un pārtraukumos mēs ne vienmēr izkustamies, drīzāk nočekojam – kas jauns telefonā. Kad darba diena beigusies, iztaisnojamies un dodamies savās gaitās. Bet kakls nereti tā īsti iztaisnoties nedabū. Piemēram, sabiedriskajā transportā – lielākā daļa kaklu, kas redzami dodamies mājās, turpina līkņāt vilinošo ekrānu priekšā. Un ja vēl vakarā mājās kādu filmu planšetē… Tā vienu dienu ķermenis pie šādas nedabīgas kakla pozas ir tā pieradis, ka citādāk vairs nemaz negrib vai pat nevar. Un tad ir ne tikai neglīti, bet ar laiku vēl arī sāk sāpēt. Ja to visu negribas – sava ikdienas rutīnā būs jāpamaina. Cietēji – zemākie skriemeļi „Skaidrs, ka bez šīm modernajām ierīcēm dzīvot vairs nevaram. Tā vienkārši ir. Katrā laikmetā ir bijuši izgudrojumi, kuru labumiem līdzi nāk arī negatīvās iezīmes. Datori, telefoni ir būtiska dzīves sastāvdaļa, un šobrīd cilvēka ķermenis cenšas šiem jaunajiem paradumiem strauji pielāgoties,” skaidro mugurkaula ķirurgs Kalvis Briuks. „Kakls ir viskustīgākā mugurkaula daļa, tā paveic lielāko daļu visu rotāciju. Tehnoloģiju lietošana saistīta ar kakla noliekšanu uz priekšu, šo noliekšanos un atliekšanos nodrošina zemākie kakla skriemeli – 4.,5. un 6. skriemelis. Tie tad arī cieš visvairāk.” Situāciju nosacīti var iedalīt divās daļās. No tiem, kam aktuāla noliektā kakla problēma – dominējošajai daļai jeb 90 procentiem šāds kakls liecina par sliktiem ieradumiem, nepareizu ķermeņa stāju. Šīs īsziņu kakls nav pastāvīgi, ja cilvēks grib – viņš to var novietot atpakaļ normālā pozīcijā. Bet arvien biežāk gribas turēt nepareizi, jo ieradumam ir liels spēks. Smadzenes ir pielāgojušās un jau uztvērušas šādu stāvokli kā normu. Piestrādājot pie rutīnu maiņas, uzsākot noteiktas fiziskas aktivitātes, šo stāvokli var labot. Bet 10 procentos gadījumu šāds kakla stāvoklis norāda uz ļoti nopietnām saslimšanām. Smagā galva Cilvēka galva vidēji sver ap četriem kilogramiem. Viss galvas svars gulstas uz kakla skriemeļiem, kas patiesībā ir ļoti nelieli veidojumi. Turklāt mēs galvu cītīgi kustinām un grozām. “Tas ir kā ar sviras mehānismu. Ja turam galvu un kaklu taisni – slodze ir daudz mazāka. Viss mainās, ja sagāžam kaklu un galvu uz priekšu. Katrs centimetrs uz priekšu rada vairāku kilogramu slodzi uz kakla skriemeļiem, spiediens uz diskiem pieaug vairākkārtīgi,” skaidro Briuks. Cilvēks visbiežāk noliecas, lai kaut ko labāk saredzētu, taču mūsdienu ierīču ekrāni ir ļoti maziņi, burti – tāpat. Ir jāsaspringst, lai saskatītu, sevišķi vēl, ja dārgajam telefonam uzlīmēta vēl arī aizsargplēvīte un ekrāns nav īpaši tīrs. Kā saka mugurkaula ķirurgs – organisms nav muļķis. Tas saprot, ka cilvēkam izveidojies nelāgs ieradums nemitīgi lūrēt ekrānos un iesākumā organisms cenšas situāciju kompensēt. Pirmie reaģē un sāk strādāt muskuļi. “No sākuma sasprindzinās muskuļi. Kakls, pleci saspringst –diskomforts pieaug. Ar laiku sasprindzinājums kļūst burtiski redzams. Muskuļi sabiezējas, un kakla aizmugurē veidojas arī tā saucamais kumbris – tāds kā izaugums, uzkalniņš. Patiesībā tas ir viss iespējamais mīksto audu sabiezējums–redzamā veidā ir sabiezējušas saites, zemāda, limfa, fascijas. Tā organisms mēģina situāciju daļēji kompensēt un palīdzēt noturēt kaklu, it kā pavilkt sprandu atpakaļ. Kad muskuļi to vairs nespēj, slodze tiek pārnesta uz skriemeļiem – sāk dilt starpskriemeļu diski.” Kaut arī ar prātu saprotam, ka, lietojot ierīces, sēžām un stāvam nepareizi, ilgstoši sevi kontrolēt ir ļoti grūti. Darbs jau negaida – tāpat jāskatās ekrānā, jāraksta, jālasa, jādara, bet lasot jaunumus vai čatojot telefonā stundas pazūd kā akā, var arī savai pieturai mierīgi pabraukt garām. “Nevaram ilgstoši domāt – kā mums stāvēt, kā sēdēt, kā turam kaklu. Tāpēc ar domu – tagad turēšu kaklu pareizi – nepietiks. Tas ir sen pierādīts – ja nav piemērotas darbavietas, ilgi nepastrādāsi. Sāksies veselības problēmas un agrāk vai vēlāk vari kļūt darba nespējīgs. Šāda kakla forma ir ķermeņa pielāgošanās cilvēka ikdienai!” Sāpīgā nākotne Dakteris Briuks ir lakonisks: “Tas viss var novest pie bēdīgām vecumdienām – viss sāpēs. Nomirt no tā nenomirsiet, bet dzīves kvalitāte strauji pasliktināsies. Ja kaklā ir ilgstošs saspringums, tad ar laiku veidojas izmaiņas kakla skriemeļu diskos. Paralēli arī novecojam – notiek izmaiņas disku vielmaiņā, tie izžūst, sāk trūkt amortizējošās vielas, palielinās slodze uz locītavām, tās izdilst. Tad mums parādās tā saucamās pastāvīgās sāpes sprandā – hroniskas sāpes. Šīs sāpes tālāk pāriet galvas sāpēs, bieži sāk piemeklēt galvas reiboņi, pat līdz sliktai dūšai un vemšanai. Rezultātā samazinās mūsu dzīves kvalitāte un arī darbaspējas. Galējā gadījumā nepieciešama ķirurģija, lai atgrieztu dzīves kvalitāti, jo diskomforts nervu asinsvadu nospieduma dēļ ir pārāk liels. “ Labā ziņa ir tāda, ka – ja pievēršam uzmanību savai veselībai, ierīču lietošanas ilgumam un galvenais – sākam vingrot – situācija var mainīties. “Ja cilvēks paklausa, pamaina dzīvesveidu, tad situācija var strauji uzlaboties. Tās nav muļķības – tiem, kas sāk vingrot, pamaina paradumus, ar to bieži pietiek un līdz ķirurģijai nenonāk.” Ārsts uzsver, ka kakla, spranda sāpes vienmēr jāskata kompleksi. Tās ir ļoti saistītas ar galvu, pleciem, ar krūšu daļu, jo visus šos punktus savieno viens un tas pats – trapecveida muskulis. Kakla sāpes arī saistītas ar stresu, ne par velti šo trapecveida muskuli sauc par emociju muskuli. Ārsts novērojis – tā kā sievietes ir emocionālākas, viņām kakls sāp biežāk nekā vīriešiem, tas biežāk tiek arī operēts. Tāpēc cilvēks ir jāskata kā viens kopums, kaut esam sevi pieraduši vērtēt pa daļām. “Citādi – sāp kakls vai josta, un mēs metamies analizēt, izmeklēt to vienu daļu, bet nerunājam par pārējo. Tas ir tuvredzīgi. Bieži vien mūsu kakls automātiski ieņem normālu stāvokli, ja atrisinām problēmas, kas ir iegurnī vai jostas daļā – tad kakls nostājas vietā pats.” KO DARĪT: Lai nebūtu jāpiedzīvo hroniskas sāpes, ir vērts rīkoties jau šodien, saka ārsts. *Limitē laiku, ko pavadi ierīcēs. *Konsultējies ar ergoterapeitu – viņš izstāstīs, kā sēdēt pie datora, kādā augstumā jānoregulē galds, ekrāns utt. *Strādājot ieturi pauzes, piecelies, izkusties, nepaliec vienā pozā ilgstoši. Organisms diezgan veiksmīgi tiek galā ar jebkuru kaitīgu faktoru, ja tas ir īslaicīgs. Ja tu sev kaitē ilgstoši – tas beigās pārvēršas par slimību. *Konsultējies ar fizioterapeitu vēl pirms sākušās sāpes kakla daļā. Speciālists izvērtēs, ko tu dari nepareizi, iedos vingrinājumus. Nevar izārstēt kaklu nesaprotot, kas notiek mugurkaulā jostas vai krūšu daļā. Kakls ir kā līdzsvarotājs arī citām mugurkaula problēmām. Fizioterapeits, iespējams, sāks strādāt ar tavu vēderpresi, muguras, jostas, krūšu muskuļiem. *Negūglē vingrinājumus kaklam internetā. Tas ir vēl sliktāk, nekā ja vispār neko nedarām, jo stāja katram ir individuāla. *Iespējams, fizioterapeits tev ieteiks pavalkāt kakla apkakli – tā dēvēto mīksto porolona apkakli. Tās kakla diskiem atslogo vertikālo slodzi. Uz laiku atbrīvojas arī savilktie muskuļi. Ar apkakles valkāšanu nedrīkst pārspīlēt – tā var kalpot kā palīgmetode uz stundu divreiz dienā, jo var izraisīt pieradumu. Muskuļi paši vairs negribēs strādāt. KAD LIETA NOPIETNA *Sāpes. Dodies pie ģimenes ārsta, ja fizioterapija un citi sākotnējie pasākumi nepalīdz. Ja sāpes kakla rajonā pieaug, parādās arī nakts sāpes, tirpšanas sajūta rokās. Meklē ārsta palīdzību arī tad, ja sāpes ir tādas, ka regulāri jālieto pretsāpju zāles – ilgāk nekā divas nedēļas. Ģimenes ārsts veiks sākotnējo izmeklēšanu– izvērtēs vai sūdzības ir objektīvas. *Vizīte pie neirologa, vertebrologa. Tas jau ir nākamais solis. Visticamāk ārsts tevi norīkos veikt izmeklējumus. Visprecīzākais izmeklējums kakla daļai ir magnētiskā rezonanse, taču tā nav nepieciešama vienmēr. Kodolmagnētiskā rezonanse visprecīzāk parādīs, nervu struktūras, diskus, mīkstos audus, iekaisumus., taču tas maz ko pateiks par mūsu stāju kopumā un biomehāniku mugurkaulā.. Lai izvērtētu visu mugurkaulu kopumā it sevišķi biomehāniku vislabāk kalpos Rentgena izmeklējums visam mugurkaulam stāvus pozīcijā. Lai izvērtētu visus šos izmeklējumus un saliktu kopainu ir nepieciešams zinošs un vērīgs speciālists šajā jomā. Būtu labi, ja iegūto rezultātu interpretētu speciālists, nevis tu pats Termini diska protrūzijas, spondiloze, spondiloartroze lielākoties ir normāla novecošanās aina. Speciālistam jāsaprot, cik šie atradumi cilvēku vispār traucē. Ja mēs tikai lasīsim izmeklējumu rezultātus un meklēsim internetā to atšifrējumus, tad visticamāk mēs ātri nomaldīsimies un nevajadzīgi sevi strauksim ATSEVIŠĶI: Kad noliektais kakls ir nopietnu slimību pazīme Ir rinda saslimšanu, pie kurām cilvēks vairs nemaz nevar galvu noturēt savādāk, tāpēc kakls ieņem piespiedu stāvokli jeb formu.. Tās ir: -Reimatiskās saslimšanas – kuras bojā kakla skriemeļu locītavas un saites. Visbiežāk tiek skarti pirmie divi kakla skriemeļi, kuri nodrošina 90 % rotācijas kustības kakla daļā. Līdz ar to šiem pacientiem būs izteikti sāpīgas vai pat neiespējama galvas pagriešanas kustības.. -Behtereva slimība jeb ankilizējošais spondilīts, kad pastīvīgs iekaisums samērā strauji mugurkaulā rada izteiktu stīvumu un deformāciju pat gados jauniem cilvēkiem.. Mugurkauls kļūst stīvs, galva noliecas. Izmaiņas stājā jau ir tik lielas, ka cilvēks ieņem nedabīgu kakla stāvokli, lai vispār varētu paskatīties normāli uz priekšu. – Audzēji, gan muguras skriemeļos, gan nervu struktūrās, kuri rada sāpes un kakla piespiedu stāvokli. – Iedzimtas mugurkaula deformācijas, kas noved pie vizuāliem stājas defektiem. – Infekciozi iekaisumi- spondilīti jeb spondilodiscīti. Tos mūsdienās sastop arvien biežāk – iekaist nevis muskuļi, bet disks, kurā parādās baktērijas, strutas. Tad ir stipras sāpes un galva, kakls ir piespiedu stāvoklī. Tas pēc būtības ir kaula iekaisums, kas jau ir bīstams dzīvībai. – Saspiests centrālais nervs – visbīstamākais stāvoklis no mugurkaula ķirurga viedokļa. Cilvēkam paliek vājākas kājas vai rokas vai abi kopā. Sākumā var izpausties tikai ar vieglu notirpumu rokās vai kājās un nemanāmi parādās arī vājums.. To bieži noraksta uz novecošanos, bet tas ir nopietns signāls, ka muguras smadzenes ir nospiestas tik ļoti, ka atsakās rokas un kājas, ATSEVIŠĶI: Skat, kāda slodze kaklam! Zīmējums ar noliektajiem kakliem 0 grādi – 4-5 kg 15 grādi – 12 kg 30 grādi – 18 kg 45 grādi – 22 kg 60 grādi – 27 kg „Izteikta problēma pusaudžiem un ofisu darbiniekiem” ZANE STRODE, fizioterapeite Medicīnas centrā ARS Pacienti parasti nāk jau tad, kad ir ilgstošas sūdzības – diskomforts sprandas daļā, sāpes plecu joslā, hroniskas galvassāpes, dulla galva un pretsāpju zāles vairs nepalīdz. Cilvēki vienmēr domā – varbūt pāries, bet nevar pāriet, ja nemaina ikdienas ieradumus. Visvairāk šī problēma piemeklē ofisu darbiniekus un pusaudžus. Pirmajiem tas ir darba dēļ. Pusaudžiem – jo viņi strauji aug, ir vāja muskulatūra un stājas traucējumi, kam komplektā nāk daudzās stundas, kas pavadītas viedtelefonos – galva it kā slīd uz priekšu. Situāciju var labot, bet visam ir sekas – cik ilgi šādā nepareizā pozīcijā ir būts, tik ilgu laiku vajadzēs, lai to visu savestu kārtībā. Ne jau tikai kakla muskulatūrai ir disbalans, arī krūšu muskulatūra ir saīsināta, bet muguras krūšu daļas muskulatūra ir pārstiepta un novājināta. Veidojas spiediens zemākās mugurkaula daļās, ap ribām, jo ne tikai kakls ir noliekts, viss cilvēks it kā savelkas uz priekšu, izveidojot apaļu muguru. Tā ir kompleksa problēma – tad jāstiprina viss mugurkauls, jāaktivizē dziļā muskulatūra, vajadzīga nopietnāka vingrošana.

Kaut arī skaidrs – bez viedtālruņiem vairs nevaram, pats galvenais būtu mainīt dažus ieradumus:
1. Turi telefonu citādi – cel to acu priekšā tik augstu, lai nebūtu, skatoties ekrānā, jānoliec galva.
2. Ejot iztaisnojies un skaties uz priekšu. Tagad cilvēki arī bez telefoniem staigā ar noliektām galvām, skatoties zemē.
3. Apmeklē fizioterapeitu pirms sākas sāpes. Speciālists iedos vingrinājumus, lai cilvēks saprastu – kāda stāja vispār ir pareizais atskaites punkts. Piemeklēs vingrinājumus muskulatūras disbalansa korekcijai, lai panāktu, ka aktivizējas kakla priekšējā muskulatūra un atslābinās aizmugurējie kakla muskuļi.
4 vingrinājumi taisnam kaklam Šie ir ļoti vienkārši profilakses vingrinājumi – tos var izpildīt vairākas reizes dienā – sēdus vai stāvus, neatkarīgi vienu no otra. Nav nepieciešami īpaši apstākļi, dari to, kaut vai gaidot rīta autobusu pieturā. Vingrinājumi derēs arī tiem, kam jau ir izmaiņas kakla daļā.

1. Iztaisno mugurkaulu. Apsēdies vai stāvi un iedomājies, ka skriemeli pa skriemelim stiepies pretī griestiem. It kā tev pie pakauša būtu piesieta aukliņa un kāds tevi aiz tās velk uz augšu. Tas izstieps mugurkaulu un dos izpratni, kāda vispār ir pareizā stājas pamatpozīcija. Šis noder pie jebkādām muguras problēmām.
2. Ievelc galvu atpakaļ. It kā mēģini nolikt galvu atpakaļ vietā, velkot zodu horizontālā plaknē uz aizmuguri.
3. Zods uz leju. Laid zodu uz leju – tā kakls automātiski ieņem taisnu pozīciju. Bet nespied zodu klāt kaklam pārāk stipri, citādi radīsi jau tā pārslogotajiem muskuļiem nevajadzīgu slodzi un lieku sasprindzinājumu. Nolaid zodu, it kā vairākkārt sakot vārdu jā.
4. Krūškurvja, plecu atvēršana. Liec abas rokas uz aizmuguri, apķerot kaklu ar visiem pirkstiem aizmugurē, tā ar rokām nofiksējot un nostabilizējot kaklu. Tad izelpā atver vaļā elkoņus uz sāniem, tā atverot krūšu kurvi. Tādejādi kakls tiks ievirzīts pareizā pozīcijā, un atslābināti priekšējie krūšu muskuļi. Veic 10 šādas atvēršanas kustības un tad noturi pozīciju 20-30 sekundes. Uzmani, lai galva negāztos uz aizmuguri un rokas visu laiku stabilizētu kakla daļu. Ievies šos vingrinājumus savā ikdienā un jau būsi izveidojusi labu ieradumu, kas nākotnē tevi var paglābt no īsziņu kakla!  

Abonējiet mūsu jaunumus

Abonējiet tūlīt un saņemiet mūsu jaunākās ziņas.

27. februāris 2024
|
Publikācijas

Latvijas Mugurkaulāja Ķirurgu Biedrības sēde 2024.gada 16.februārī

6. februāris 2024
|
Publikācijas

Aicinām jūs uz biedrības sēdi 2024. gada 16. februārī

Logo LMKBLogo LMKB